Viņa jautāja - kāpēc?
Un vai tas sāpēs?
Bet šķita man, ka.. Jautājumu daudz!
Teicu - tikai kā jokā;
Tas āmurs manā rokā!
Bet labi gan, ka.. Viņa jau klusēja!
II Daļa:
Viņa klusēja turpmāk, kamēr darbojos viņā
Bet urdīja doma mani zemapziņā;
Ja satiksies āmurs un viņas lielās acis,
Kāds iznākums būs?
Pēc āmura tvēru un beigas ir skaidras,
Smadzenes šķīda kā no lācīša skaidas;
Kam vajadzīgs bija šis jampadracis?
To paskiet jūs!
/Asaris/
No comments:
Post a Comment