Vērojot kā jau labu brīdi cilājas lāpsta,
Iedomājos..!
Nez, kāpēc tomēr vairākumā gadījumu sanāk,
Ka liekas tur, kur neesi, viss vienmēr ir labāk.
(Zem tām skujām, kur neroc, līķi ir svaigāki..)
Neskatoties uz to, ka izskatījās tās krietni zaļāk!
Bet kad zārks beidzot vaļā un skatu mīļoto vaigā,
Nez no kurienes radušies, kapos bērni sāk klaigāt,
(Un suns arī riet, pat ne viens, bet jau vairāki)
Šķiet iešām būšu trāpījis sliktā vietā un laikā...
Šis tomēr ir savādāk nekā laukos grind'ot pa kūtīm -
Ja menti noķers, sauli turpmāk skatīšu caur rūtīm.
(Prātā zibsnī varianti daudzi, bet netop tie skaidrāki)
Bet kārdinājums kaut vai ātri padrāzt starp krūtīm...
''Ja esi grinder'is tad arī esi - meistars savā jomā!'' -
Tēvs man tā teica! ..ātri kaut kas jāizdomā!
(Skarbos apstākļos jo vairāk, mēs nedrīkstam kļūt maigāki)
Es viņai nogriezu galvu, jo to var paņemt līdzi somā!
Abās pusēs kapsētas vārtiem mūs diskriminē
Tā aklā sabiedrības daļa, kas spēj nesaredzēt
(un aizspriedumi ar dienām nebūt nekļūst mazāki)
Vienkāršu faktu, ka mirušie vēl nekad nav teikuši ''nē''!
Tagad mājās baudu tēju... Bet!
Tās zilās lūpas šobrīd manu locekli glāsta..!
Iedomājies!
..tagad tu!
/Asaris/
No comments:
Post a Comment