Izsalkums

Izsalkums...

Mocīja visus, kas atradās telpā - 

Suns žēli skatījās, bērns stūrī raudāja

Tēvs tikai domīgi pa bārdu sev braukāja...

Gāja laiks,

Bet nekas īsti nemainījās - 

Viņš centās tikt galā ar visām savām domām,

Bet izsalkums joprojām šķita līdera lomā!

Bet tomēr...

Kādam tam bija jādara gals.

Un ģimenes galva, nu, piecēlās kājās,

Lai beidzot atkal ieviestu kārtību mājās!

Un tātad,

Virtuvē pēkšņi atsākās rosība

Tomātu pastu, Citronu, ķiploku, sāli...

Tas sākums, lai radītu labu marinādi!

Uz brīdi...

Vīņš īsti nevarēja izlemt.

Atstāt veselu vai arī tomēr gabalos dalīt,

bet ātri saprata, ka tas nebūt nav tik svarīgi,

Visbeidzot...

Gaisā uzvirmoja patīkama smarža.

Domājot par cepeša gandrīzo gatavību,

Vīņš meklēja glāzes, lai servētu vīnu...

Tajā pat laikā...

Aromāts bija ticis līdz istabai.

Un cēla no snaudas mājas saimnieci, Līru,

Kura sajutās lepna par tik gādīgu vīru!

Pēc mirkļa...

Arī, nu, viņa uz virtuvi dodas,

Bet tur viņas sejā izlaužas izbrīna krokas,

No krāsns pretī stiepjas - viņas pašas bērna rokas!

/Asaris/